Endziņš: No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts
No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts, šādu viedokli piermdien, 31.augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš.
Endziņš pauda gandarījumu, ka valsts nākamā gada budžetā ir spējusi atrast papildu līdzekļus drošībai, kas sniegs atbalstu arī uzņēmējdarbībai. Tāpat Endziņš bija gandarīts, ka tiek meklēti veidi, kā samazināt izdevumus. Taču, pēc LTRK vadītāja domām, nākamā gada budžeta izstrādes gaitā ir virkne negatīvu lēmumu, piemēram, netiek ievērotas iepriekš panāktās vienošanās par izmaiņām nodokļu politikā.
"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums ir paredzēts likumā un valdības deklarācijā. Savukārt solidaritātes nodoklis vairos pieteikumus Satversmes tiesā. Būs prasības, tas ir skaidrs," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.
Savukārt minimālās algas celšana radīs problēmas maziem uzņēmumiem. Lai arī tie mēģinās izdzīvot, tomēr tajos parādīsies vairāk darbinieku ar dalīto slodzi.
"Vai no biznesa viedokļa ir bijis tik slikts budžets? Neatceros. Tik slikts budžets nav pieredzēts. Pie tik gausa ekonomikas izaugsmes tempa šis budžets vidējā termiņā radīs problēmas," uzsvēra Endziņš.
LTRK vadītājs aicināja valdību izstrādāt un apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, kā arī ieteica valdībai turpmāk budžeta veidošanas laikā "neaiztikt nodokļus".
Līdz šim valdība vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Ministru kabineta sēdē ticis izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.
Tāpat ministri panākuši vienošanos par papildus nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no IKP, 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.
Valdība arī vienojusies par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties kopumā par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministriju izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Tāpat paredzētas izmaiņas nodokļu jomā.
Uz sarakstu
