Eksperts: Būvniecības procesā joprojām tiek novērota virkne pārkāpumu
Lai gan pēdējo desmit gadu laikā būvniecības kvalitāte Latvijā ir augusi un nozarē strādā arvien vairāk augsti kvalificētu būvkompāniju, izvērtējot būvobjektu kvalitāti, būvniecības procesā joprojām tiek novērota virkne pārkāpumu, norāda AS "Inspecta Latvia" Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš.Funkcijām neatbilstošu būvmateriālu izvēle, būvobjekta defektu slēpšana, paviršības un dokumentācijas neatbilstība likumā noteiktajām prasībām - šie ir tikai daži no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā, norāda Liepiņš.
Pat neskatoties uz faktu, ka pēdējos desmit gados būvkonstrukciju projektēšanas un būvniecības kontroles procesa prasības ir augušas, daudzos gadījumos, veicot pārbaudes būvobjektos, nav iespējams noteikt izmantoto būvmateriālu izcelsmi, informē Liepiņš. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām visiem būvē izmantotajiem būvmateriāliem ir jābūt identificējamiem, lai varētu pārbaudīt to atbilstību kvalitātes standartiem. Tomēr, kā liecina būvekspertu pieredze, Latvijā joprojām ir būvprojekti, pirms kuru nodošanas ekspluatācijā ir jāidentificē ikviens būvniecībā izmantotais materiāls, jānosaka to nestspēja, atbilstība un jāveic testēšana, ja būvnieks nevar uzrādīt būvmateriālu ražotāja sniegto dokumentāciju.
"Nav universālu būvmateriālu - katram no tiem ir konkrēta funkcija, kuru nosaka ražotājs. Tomēr praksē nereti novērotas situācijas, kad būvmateriāli tiek izmantoti neatbilstoši. Visbiežāk pārkāpumi tiek pieļauti attiecībā uz skrūvēm. Piemēram, izmantojot vispārēja lietojuma skrūves nesošo konstrukciju sastiprināšanai, tā vietā, lai pielietotu īpašas stiprības skrūves komplektā ar atbilstošiem uzgriežņiem," stāsta Liepiņš.
Viņš atzīmē, ka parastas skrūves nesošajās konstrukcijās nedrīkst izmantot, jo tās nav testētas kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem un nav norādīta to stiprības pakāpe, kas rada draudus būves kopējai stiprībai. "Esam veikuši testēšanu un secinājām, ka, izmantojot pārbaudītas stiprības skrūves kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem, komplektu stiprība ir līdz pat 20% augstāka," norāda Liepiņš.
Tāpat viņš skaidro, ka izlieces, deformācijas, nobīdes no vertikalitātes - šīs un citas ģeometriskās neatbilstības bieži vien tiek konstatētas būvobjektos, jo būvniecības procesā nav ievēroti montāžas standarti vai ir izmantoti nekvalitatīvi būvmateriāli. Gadījumos, kad šādi defekti pārsniedz pieļaujamās pielaides, konkrētais būvmateriāls ir jānomaina. Tomēr daudzos gadījumos pirms būvobjektu pārbaudes defekti, kuri ir pamanāmi arī vizuāli, tiek prasmīgi noslēpti, piemēram, nosedzot tos ar apmetumu vai uzlejot betona kārtu.
Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem būvniecības procesā ir būvuzrauga neatrašanās objektā būvdarbu laikā, uzsver Liepiņš. Lai gan būvuzraugam jāuzrauga būvdarbi katru dienu, lielākajos būvobjektos būvuzraugu izvēlas, dodot priekšroku piedāvājumam, kuram ir viszemākā cena. Ņemot vērā salīdzinoši mazo samaksu, nereti būvuzraugi kontrolē vairākus objektus vienlaikus, katrā no tiem atrodoties vien pāris stundas. Līdz ar to pirms objektu nodošanas ekspluatācijā bieži konstatē pārkāpumus, kurus izraisījusi tieši nepietiekama būvniecības procesa kontrole.
"Pārkāpumu pieļaušana būvniecības procesā bieži vien rada gan drošības riskus, gan papildu izdevumus, jo gadījumos, ja būvē, piemēram, izmantoti nekvalitatīvi būvmateriāli, pirms būves nodošanas ekspluatācijā tos var nākties arī nomainīt. Tādēļ ikviena būvprojekta pasūtītāja interesēs ir uzbūvēt drošu un kvalitatīvu ēku, kas gan ilgi kalpos, gan ļaus izvairīties no neparedzētiem izdevumiem," piebilst Liepiņš. Uz sarakstu