Eksperti: Nedrīkst ieguldīt pēdējo naudu

"Uz šo produktu nekādā gadījumā nedrīkst skatīties kā uz aizvietojumu bankas depozītam, jo riska pakāpe ir pavisam cita. Cilvēkam jāsaprot - ja viņš grib pelnīt, nevajag investēt pēdējo naudu," sacīja "Bank M2M Europe" vadītājs Roberts Idelsons.

Līdzīgu viedokli pauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko. "Šāds ieguldījums nevar būt pēdējā nauda. Ja cilvēkam ir lieki 100 eiro, tad daļu no tiem var ieguldīt konservatīvi, daļu var ieguldīt arī ļoti riskanti, lai tad, ja šis ieguldījums pazūd, nebūtu liela bēda," sacīja komisijas padomes loceklis.

Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece vērsa uzmanību, ka Austrijā un Lielbritānijā šādos gadījumos ir noteikti limiti, ka privātpersonas nevar ieguldīt vairāk kā 10% no brīvajiem līdzekļiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa atzina, ka sabiedrībai šāda informācija nav pieejama. Vītoliņa pieļāva, ka patērētāji neapzinās riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Arī pašas platformas neskaidro atšķirību starp depozītiem un ieguldījumiem platformās, atzīmēja Vītoliņa.

Aizdevumu tirgus platformas "Twino" vadītājs Jevgenijs Kazanins pieļāva, ka Latvijā un Baltijā cilvēki varbūt pilnībā neizprot visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. "Šeit nozare ir daudz jaunāka, cilvēki varbūt nesaprot visus riskus. Cilvēki Vācijā un Lielbritānijā saprot, ka tas ir ļoti riskants produkts un var zaudēt naudu. Tas ir investīciju produkts, to nevar salīdzināt ar depozītiem," sacīja Kazins. Viņš strādājis Igaunijas savstarpējo aizdevumu uzņēmumā "Bondora", kas, pētot investorus, noskaidrojis, ka investori no Vācijas un Lielbritānijas savstarpējo aizdevumu platformās iegulda 5-10% līdzekļu, savukārt investori no Igaunijas uzņemas lielākus riskus, investē arī 20%.

Uz sarakstu