Eksperti: Graudu cenas kāpums tuvākajā desmitgadē nav gaidāms
Tuvākās desmitgades laikā nav gaidāms būtisks graudu cenas pieaugums, kas skaidrojams ar pieaugošu ražu un uzkrājumiem, tikmēr visā Eiropas Savienībā (ES) vērojams graudu pašizmaksas kāpums, kura dēļ atsevišķās valstīs kviešu audzēšana jau neatmaksājas.
Tā secināts februārī Briselē notikušajā ES lauksaimniekus vienojošās organizācijas "Copa/Cogeca" darba grupas sēdē, kurā Latviju pārstāvēja agronoms Aigars Šutka.
Šīs darba grupas galvenie secinājumi par graudu cenu attīstības scenārijiem liecina - pieaugot ražībai un uzkrājumiem, vismaz līdz 2025.gadam liels graudu cenas pieaugums nav gaidāms.
Tiek prognozēts, ka kviešu cena no vidēji 185 eiro par vienu tonnu 2015.gadā samazināsies līdz 170 eiro 2016.gadā. Gadu vēlāk tā būs 175 eiro, bet 2018.gadā - 165 eiro, pēc tam sākšoties neliels kāpums, ap 2025.gadu atkal pietuvojoties 185 eiro atzīmei.
EK arī norāda, ka 2015.gads graudaugu nozarei visā ES ir bijis ļoti produktīvs. Ir iegūtas augstas ražas, līdz ar to graudu apjoma atlikumi ES valstu noliktavās ir būtiski palielinājušies, kas ir viens no cenu ietekmējošiem faktoriem.
Tāpat EK uzskata, ka tuvāko desmitgadi laukaugu sektorā raksturos pieaugošs pieprasījums pēc kukurūzas graudiem, jo pieaugs to izmantošana bioetanola ražošanā.
Vienlaikus saglabāsies un nedaudz pieaugs eksporta pieprasījums pēc kviešiem un miežiem - šo tendenci visvairāk ietekmēs Ķīna.
EK aprēķini liecina, ka vissatraucošākā tendence laukaugu sektoram ir izaicinājumi rapša audzēšanas jomā. Politiskie lēmumi, kas jau pieņemti un kurus vēl gatavojas pieņemt ES institūcijas, nākotnē var vēl vairāk apgrūtināt tieši šīs kultūras audzēšanu. ES būtu stratēģiski svarīgi vismaz saglabāt rapša ražošanu pašreizējā līmenī, jo graudaugu nozares ilgtspējīgai attīstībai rapša īpatsvars augu maiņā ir kritiski svarīgs, secināts darba grupā.
Tāpat visi darba grupas dalībnieki norādīja, ka ES valstīs vērojamas graudaugu audzēšanas izmaksu pieauguma tendences.
Piemēram, Īrijā tiek aktīvi diskutēts par minerālmēslu cenu neproporcionālu pieaugumu pēdējo 15 gadu laikā. Beļģijā lauksaimnieku organizācijas izanalizējušas graudaugu audzēšanas izmaksu izmaiņas no 1999.gada līdz 2014.gadam, secinot, ka lielākais pieaugums - ap 46% - ir fiksētajām izmaksām uz vienu hektāru, būtiski pieaugušas arī pārējās izmaksas. Ar vidējo kviešu ražību deviņas tonnas no hektāra, kas pa šiem gadiem Beļģijā nav mainījusies, ir gadi, kad bez platību maksājumiem pat pie šādas ražības kviešu audzēšana nav rentabla.
"Šāda analīze būtu noderīga arī Latvijas gadījumā, lai varētu pilnībā novērtēt graudkopības nozares attīstības izaicinājumus," norādīja Šutka.
Kā jau ziņots, arī Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru, bet arī ievērojams vidējās ražības no viena sējumu hektāra kāpums. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.
Uz sarakstu
