Dzīvē ar vienu profesiju par maz
Evija ir divu dēlu māmiņa. Pabeidzot pamatskolu, viņa līdztekus vidējai izglītībai vēlējās iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Iestājās Smiltenes tehnikuma viesnīcu speciālistos,bet jau mācību laikā - praktiskajās ēdienu gatavošanas nodarbībās -saprata, ka konditoreja interesē daudz vairāk... Tomēr arī iesākto pamest nevēlējās. Pēc tehnikuma beigšanas viens pēc otra nāca pasaulē puikas un, auklējot mazos, Evija izlēma - pirms atgriešanās darba tirgū īstais laiks izmantot Jauniešu garantijas programmu piedāvājumu un iegūt arodu, kas patīk jau kopš bērnības. Viņas kurss bija pirmais, kurš mācījās tehnikuma modernajās, ar jaunākajām iekārtām aprīkotajās mācību virtuvēs.
Evija uzskata – praktiskās iemaņas var apgūt, vienīgi strādājot. Tomēr konditoram, tāpat kā pavāram, ne mazāk būtiskas ir arī teorētiskās zināšanas. Tāpēc jauniete ir ļoti pateicīga skolotājiem par zināšanām, kurās viņi visi nesavtīgi dalījās. Tehnikuma mācību laika pierakstu klades Evijas mājās stāv viegli pieejamā vietā. Tajās pierakstītie "knifiņi" un receptes noder joprojām.
Mācību laikā saņemtā stipendija bija labs atbalsts pie bērnu kopšanas pabalsta. Turklāt skolā nevajadzēja pavadīt tik daudz stundu, kā strādājot pilnu slodzi darbā. Līdz ar to jaunākajam dēliņam tika dota iespēja vēl gadu palikt mājās kopā ar mammu.
Kūku cepšanas "gēns"
No konditorejas Evijai vislabāk patīk kūku cepšana. Viņa smejas, ka tas laikam esot gēnos, jo arī abas vecmāmiņas bijušas lielas kūku cepējas. "Mammas mamma gan cepa vairāk tikai pašu vajadzībām, bet tēta mamma – arī pārdošanai. Man ļoti patika vērot, kā viņas strādā. Kad paaugos, jau drīkstēju sakult olas dzeltenumus. 12 gadu vecumā cepu biskvītus un liku kopā tortes. Vienīgi no krēma vārīšanas gan ilgi baidījos. Atklāti sakot, ar sviesta krēmu vārīšanu īpaši neaizraujos arī tagad. Man tie šķiet pārāk trekni. Daudz labprātāk gatavoju mussa kūkas ar dažādām ogām un augļiem, kā arī tortes ar siera krēma pildījumu."
Sveci zem pūra netur...
Evija šobrīd strādā vietā, kur, mācoties tehnikumā, bija profesionālās kvalifikācijas praksē – firmas "Madara ‘89" konditorejā. Iespējams, laika gaitā kaut kas mainīsies, bet šobrīd viņas laika lielākā daļa paiet, cepot smalkmaizītes. Darbs ir Smiltenē, tuvu mājām, to var apvienot ar puiku audzināšanu. Profesionālās kvalifikācijas eksāmena laikā, nogaršojot Evijas cepto mussa kūku, "Kārumlādes" vadītāja Vineta Žamoidika viņu uzreiz aicināja pie sevis darbā. Evija joprojām ik pa laikam atceras vilinošo piedāvājumu, taču... "Sava automobiļa mums nav, un arī autobusu satiksme no Smiltenes uz Cēsīm nav pārāk intensīva. Tāpēc pagaidām, lai viss paliek, kā ir."
Taču nav jau arī tā, ka talants tiktu turēts zem pūra. Pārnākot mājās, Evijai sākas otra darba slodze, cepot kūkas. "Viss sākās ar pāris tortēm, ko uzcepu māsai un draudzenei, lai dzimšanas dienā pacienātu kolēģus." Drīz vien pēc tam ar līdzīgu vajadzību sāka nākt tie, kas izcepto bija nogaršojuši... Visbiežāk tās ir tortes dzimšanas dienām un bērnu ballītēm. Nedēļā – vismaz piecas sešas, reizēm arī vairāk.
Savas ceptās kūkas Evija parasti nobildē, fotogrāfijas ievieto sociālajā tīklā instagram.com, no kurienes tās nonāk draugiem.lv un facebook.com. Kad torte pabeigta un izdekorēta, cepēja jūtoties līdzīgi mātei, kas saposusi uz balli bērnu. Tāpēc arī tik ļoti gribas šo mirkli iemūžināt fotogrāfijā. Cita reklāma viņai nav vajadzīga. Lai darbs runā pats par sevi!
Evija līdz 29 gadu vecumam labprāt apgūtu vēl kādu Jauniešu garantijas programmas ietvaros piedāvāto specialitāti. Piemēram, grāmatvedību. "Šīs zināšanas noder, strādājot ikvienā profesijā," viņa uzskata. "Kamēr esi jauns, jāmācās!"
Uz sarakstu
