Deputātiem bažas, vai pašvaldību kultūras darbiniekiem maksā par darbu brīvdienās

Trešdien, 29.aprīlī, minētās komisijas sēdē tika pārrunāti Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultāti pašvaldībās saistībā ar kultūras un sporta pasākumu rīkošanai piešķirto finansējumu.
Revīzijas laikā vairākās pašvaldībās cita starpā atklājies, ka dienesta automašīnas tiek izmantotas brīvdienās. Uzzinot šo faktu, deputāti vērsa uzmanību, ka nereti šīs automašīnas izmanto kultūras darbinieki, kuri strādā brīvdienās un svētku dienās. Taču tādā veidā, iespējams, tiekot sagrozīta tā grāmatvedības daļa, kas ir saistīta par atalgojuma izmaksu, proti, šiem pašvaldību darbiniekiem netiek apmaksāts darbs brīvdienās, pauda deputāti.
VK padomes loceklis Aivars Ērglis atzina, ka šis jautājums ir pārrunāts ar konkrētajām pašvaldībām un, vaicājot, vai tās grib tādā veidā viltot grāmatvedības datus par atalgojuma izmaksu, saņemta noraidoša atbilde.
Deputāts Inesis Boķis (V) veltīja kritiku VK apgalvojumiem, ka pašvaldībās līdzekļi netiek efektīvi izlietoti. Viņš uzsvēra, ka katra pašvaldība rūpīgi vērtē, kuru kultūras vai sporta pasākumu atbalstīt, un ir saprotams, ka dokumenti par finansējuma izlietojumu ne vienmēr ir kārtībā. Tāpat deputāti pauda neizpratni par apgalvojumu, ka ēdināšanas izmaksas ir bijušas nelietderīgas, norādot, ka cilvēkiem pasākumu laikā ir arī jāēd.
Politiķi tāpat aicināja VK veikt revīzijas arī pārējās pašvaldībās, lai redzētu situāciju. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa apsolīja, ka bez revīzijas "neizspruks" neviena pašvaldība, taču diezin vai pārējās notiks revīzija par finansējuma izlietojumu kultūras un sporta pasākumiem. Iespējams, ka tiks pārbaudīta līdzekļu lietderīga izmantošana citās jomās.
Informējot par pašvaldību rīcību pēc VK revīzijām un ieteikumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) sacīja, ka ministrija 16.martā ir nosūtījusi visām revidētajām pašvaldībām lūgumu sniegt informāciju, kas ir darīts, lai novērstu revīzijās konstatētos trūkumus. Atbildi līdz šim sniegušas trīs pašvaldības.
VK revīziju laikā atklājies, ka pašvaldības ne tikai mērķtiecīgi neiegulda naudu pievilcīgas sporta un kultūrvides attīstībai, bet šos līdzekļus nereti tērē prettiesiski.
Lai gan pašvaldības nereti definējušas, ka nauda jāiegulda "pievilcīgas kultūrvides un sporta vides attīstībā", realitātē tas netiekot darīts un nereti pat tiekot pārkāpti tiesību akti. Piemēram, tiek slēgti līgumi par ārpakalpojumu izmantošanu, lai gan pienākumi būtu jāveic pašiem pašvaldības darbiniekiem, noskaidrojusi VK. Tāpat darbinieki tikuši sūtīti komandējumos, kas nav saistīti ar iestādes tiešo pienākumu veikšanu, kā arī finansiāli atbalstīti dažādu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu organizēti pasākumi, pēc tam nepārbaudot līdzekļu izlietojumu.
Revidenti norāda, ka šāda situācija neļauj gūt pārliecību, ka pārbaudītajās pašvaldībās izdevumi 542 809 eiro apmērā ir iztērēti lietderīgi.