Deputāti konceptuāli atbalsta ideju ieslodzītajiem nodrošināt četru kvadrātmetru dzīvojamo platību
Ceturtdien, 19.februārī, konceptuāli atbalstīti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, savukārt pirms nedēļas parlaments konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Tie paredz apcietinājuma, brīvības atņemšanas soda, kā arī sabiedriskā darba izpildes procedūras vienkāršošanu.
Patlaban noteikts, ka dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un trīs kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par deviņiem kvadrātmetriem. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai vairākkārt Latvijai ir norādījusi, ka ieslodzījuma vietās dzīvojamās platības normai vienam ieslodzītajam ir jābūt vismaz četriem kvadrātmetriem.
Veicot auditu visās ieslodzījuma vietās, tika apkopota informācija par pieejamo dzīvojamo platību ieslodzījuma vietās un konstatēta iespēja visiem ieslodzītajiem nodrošināt vismaz četrus kvadrātmetrus dzīvojamās platības.
Kā teikts likumprojektu anotācijā, jau 2011.gadā tika sākta diskusija, lai uzlabotu ieslodzīto un probācijas klientu soda izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Jau tobrīd pastāvēja problēma, ka nav precīzi nodalīti iestādes iekšējie lēmumi, kas nebūtu pārsūdzami, un pārsūdzamie lēmumi.
Tāpat ir konstatēti nesamērīgi ilgi pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas termiņi tiesās un ārkārtīgi liels saņemto sūdzību skaits soda izpildes iestādēs. Līdz ar to bija nepieciešams uzlabot apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, savukārt pieaugošā administratīvo tiesu noslogotība var izraisīt diskusijas par to, vai vēršanās administratīvajā tiesā ir efektīvs ieslodzīto tiesību aizsardzības mehānisms.
Kā norādīts anotācijā, līdz ar to būtiski ievērot samērīgumu starp ieslodzīto personu cilvēktiesībām - tiesībām pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta lēmumus vai faktisko rīcību tiesā un tiesisku apcietinājuma un kriminālsodu izpildi, nesamērīgi neierobežojot apcietināto vai notiesāto tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt iestāžu lēmumus vai faktisko rīcību.
Tā pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, būs noteikts, ka izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus izmeklēšanas cietumā nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nebūs apstrīdams un pārsūdzams, jo minētais lēmums nevar būtiski aizskart apcietinātā tiesības.
Par cietuma priekšnieka lēmumu neatļaut notiesātajam, kurš izcieš sodu atklātajā cietumā, iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, varēs iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, kura lēmums savukārt nebūs pārsūdzams. Minētais lēmums neatļaut notiesātajam, kurš izcieš sodu atklātajā cietumā, iegūt izglītību citā administratīvajā teritorijā nevar būtiski aizskart notiesātā tiesības, jo notiesātajam ir iespējas iegūt izglītību tajā administratīvajā teritorijā, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
Uz sarakstu
