AT departamenta vadītājs: Pagājušais gads bija spraigs un intensīvs
Izsakoties par statistiku, Dzalbe norādīja, ka pagājušajā gadā departamentam izdevās iztiesāt 802 lietas, tikmēr nepabeigtas bija 107 lietas. Savukārt saņemto lietu skaits ir diezgan stabils, raugoties uz situāciju pēdējo trīs gadu griezumā, un pērn tās bija 782 lietas. Dzalbe atzīmēja, ka no izskatītajām lietām 65% gadījumu tika pieņemts lēmums neierosināt kasācijas tiesvedību.
Dzalbe arī atzīmēja emocionālo spriedzi saistībā ar Krimināllietu tiesu palātas likvidēšanas procesu. Attiecīgi tiesnesis Andris Guļāns Dzalbem vēlāk jautāja, vai Krimināllietu departamenta tiesnešu atlases process bija pietiekoši skaidrs un pēc kādiem principiem tiesneši tika izvērtēti un atlasīti. Dzalbe skaidroja, ka tas noticis atbilstoši likuma prasībām un procedūra bija zināma konkrētajiem tiesnešiem. Viņš atgādināja arī to, ka bija konkrēts kritēriju bloks, pēc kuriem tiesneši tika vērtēti.
Tikmēr AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis pārjautāja, kāpēc tiek plānots "uzdāvināt" vienu tiesneša amata vietu Civillietu departamentam un kāpēc tādā gadījumā nevarētu piedāvāt divas vietas departamentam, ja reiz tajā ir tik liela noslodze.
Tas radīja nelielu neapmierinātību AT tiesnešu vidū, un Neimanim tika pārmesta "nekonsekvence" runātajā, jo pirmīt viņš pauda, ka, viņaprāt, nevajadzētu aizrauties ar tiesnešu skaita palielināšanas ideju Civillietu departamentā, bet vajadzētu lielāku palīgu skaitu. Tomēr AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa arī aicināja padomāt par Civillietu departamenta stiprināšanu.
Krūmiņa, vēlāk iepazīstinot ar Administratīvā departamenta darbu, stāstīja, ka pērn bija vērojams administratīvo lietu skaita pieaugums, tāpēc arī palielinājies atlikumā esošais lietu skaits. Pagājušajā gadā pieauga arī lietu izskatīšanas termiņš. 2014.gadā visvairāk lietu ierosināts, pieteicējiem pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus, pašvaldību lēmumus un ministriju lēmumus.
Krūmiņa arī izteica pateicību tiesnešiem un viņu darba spējām, jo "dažkārt tika strādāts pat uz spēku izsīkuma robežas". Tāpat viņa bilda, ka palielinās lietu izskatīšanas ilgums, līdz ar to, iespējams, vajadzētu padomāt par tiesnešu skaita palielināšanu vai palīgu skaita palielināšanu.
Administratīvo lietu departamenta vadītāja izteicās arī par vienotas Disciplinārtiesas izveidošanu, raugoties uz to skeptiski, apšaubot, ka procesa ātrums būtu galvenais ieguvums, retoriski jautājot, vai tiešām ātrums ir svarīgāks par kvalitāti. Viņa cer, ka tiks pārdomāta šī reformas realizēšanas kārtība.
Arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Mārīte Zāģere izteicās, ka arguments par to, ka jāpanāk ātrāka lietu izskatīšana, ir vērā ņemams, tomēr vajadzētu nonākt pie risinājuma pašā administratīvajā procesā, nevis Disciplinārtiesā. Pēc viņas domām, ideja par grozījumiem nav attaisnojama.
Krūmiņa arī atzina, ka uzticēšanās tiesām sabiedrībā arvien nav augsta un problēmas nevar noklusēt. Viņa arī uzsvēra to, ka pēdējā laikā novērojams priekšstats sabiedrībā un arī kolēģu vidū, ka rajona tiesas ir "nekas", bet šī tendence noteikti ir jāmaina.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savā uzrunā akcentēja, ka nenoliedzami notikusī un arvien progresā esošā AT reforma ir nesusi lielas pārmaiņas tiesu sistēmā, ko izjūt visi. Viņš pauda, ka ne viss reformas laikā ir bijis gludi, un te liela vaina jāuzņemas likumdevējam par sliktajiem pārejas noteikumiem.
Uz sarakstu
