Bauskas novada domē jautājums par zemūdens medībām pašlaik nav aktualizēts
"Pagaidām šis jautājums novada domē nav aktualizēts," pauda pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Gorškova.
LETA jau vēstīja, ka Jelgavas novada dome šonedēļ izskatīja saistošos noteikumus, kas izstrādāti ar ieceri Jelgavas novada administratīvajā teritorijā Lielupē atļaut zemūdens medības. Paredzēts, ka mēneša atļauja zemūdens medībām maksās 15 eiro, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Vēstīts, ka, atsaucoties uz iedzīvotāju grupas iesniegumu, Jelgavas novada dome strādāja pie saistošajiem noteikumiem, kas sadarbībā ar kaimiņu novadiem ļautu Lielupes ūdeņos nodarboties ar licencētām zemūdens medībām.
"Saņemot idejisku domes akceptu licencēto zemūdens medību atbalstam Jelgavas novadā, iedzīvotāju grupa izrādīja iniciatīvu turpināt darbu jautājuma izskaidrošanā un virzībā arī citu kaimiņu pašvaldību domēs, jo, tikai saņemot Bauskas, Rundāles un Ozolnieku novada domju atbalstu tādu pašu saistošo noteikumu izstrādē, licencētās zemūdens medības Lielupē varētu kļūt kā atļaujama aktivitāte," atgādina Kaņepone.
Jelgavas novads saistošajos noteikumos paredz, ka zemūdens medības būs atļautas visu gadu, izņemot periodu no 1.aprīļa līdz 16.maijam, kas sakrīt ar licencētas makšķerēšanas ierobežojumiem. Nomedīto zivju atļaujamais loms, zivju sugas saudzēšana vai konkrēto medījamo sugas pārstāvju garums ir norādīts Ministru kabineta noteikumos, kas ir saistoši zemūdens medniekiem.
Jelgavas novada dome paredz, ka licence, kas sniegtu tiesības nodarboties ar zemūdens medībām Lielupē, būtu iegādājama vai nu uz gadu, vai konkrētu mēnesi. Licence gadam noteikta 60 eiro, bet mēnesim - 15 eiro apjomā. Kaņepone atklāj, ka cenas mēneša licencēm citos novados variē no 17 eiro līdz 145 eiro. Piemēram, mēneša licence Sīvera vai Drīdža ezerā maksā 45 eiro, Ežezerā 17,7 eiro, Radžu ūdenskrātuvē - 145 eiro.
LETA jau ziņoja, ka Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis pārliecināts, ka zemūdens medības Lielupē nevajadzētu atļaut, jo tās apdraud gan zivju populāciju, gan cilvēku drošību.
"Mēs tērējam līdzekļus, laižot upē lašu mazuļus. Izaug skaistas zivis, bet tad krastā iznāk viens zemūdens mednieks ar lielu lasi pie sāna un pastāsta, ka medību laikā savainojis vēl piecas zivis. Viņi kropļo zivis, bet vietās, kur ir seklāks, apdraud cilvēkus," klāstīja Seleckis.
Viņš aģentūrai LETA pauda, ka zemūdens mednieki ir grūti kontrolējami.
"Ja valstī pieņemti noteikumi, kas neļauj medīt zem ūdens, domāju, ka mums nebūtu pamata diskutēt par šo jautājumu," sacīja Seleckis.
Jau ziņots, ka, stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", līdz ar 2016.gada 1.februāri kā zemūdens medībām atļaujamas vietas uzskaitīti 55 ezeri un upes vai to daļas. Likums paredz, ka par visām citām ūdenstilpēm, kur būtu organizējamas licencētas zemūdens medības, konkrētajai upes baseina administratīvās teritorijas pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi.
"Tā kā uzskaitīto upju vai ezeru vidū nav minēta Lielupe vai tās atzarojumi - Mūsa vai Mēmele -, zemūdens mednieki ir ieinteresēti veicināt pašvaldības atvērtību, atbalstu un izpratni par šāda sporta un dzīvesveida ieguvumiem savā administratīvajā teritorijā," iepriekš skaidroja Kaņepone.
Uz sarakstu
