Banner 980x90

Baronu laiku noskaņa Alūksnes jaunajā pilī

Groundhopping Merseburg/flickr.com
Groundhopping Merseburg/flickr.com
Alūksnes pilsētā, ar skatu uz skaisto ezeru atrodas angļu neogotikas stilā veidotā Alūksnes Jaunā pils – viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā –, kuras celšana tiek datēta ar 1860. līdz 1864. gadu. Pils iekštelpas grezno dažādi sienu un griestu gleznojumi, no kuriem pāris fragmenti ir atsegti. Alūksnes Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Alūksnes Jaunā pils celta pēc Vidzemes landrāta, barona Aleksandra fon Fītinghofa-Šēla, pasūtījuma 19. gadsimta otrajā pusē. Tiek uzskatīts, ka pils galvenais arhitekts ir Johans Daniels Felsko – tas pats, kurš bijis Rīgas vadošais arhitekts.

Lai arī Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai, jau 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs izceļoja uz Vāciju, līdzi paņemot arī daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu.

1924. gadā, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, Alūksnes Jaunajā izvietojās 7. Siguldas kājnieku pulka štābs. Šajā laikā pilī tika izmainīts gan telpu iekšējais plānojums, nojaucot un izbūvējot jaunas sienas, gan ieviesta kanalizācija.

Pēc 2. pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes. 1958. gadā pilī veikts kapitālremonts, atkal tiek veikta telpu pārbūve un no jauna izbūvētas sienas. Pēc remonta pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, kinoteātris, muzejs, pionieru nams un bērnu bibliotēka, kinoteātris. Pils telpās bijuši iekārtoti arī atsevišķi dzīvokļi.

Šobrīd pili apsaimnieko Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs un dabas muzejs "Vides labirints".

Bagātīgā arhitektūra

Alūksnes muižā saimniekojot fon Fītinghofu dzimtai, ir tikušas uzbūvētas daudzas izcilas arhitektūras celtnes. Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams šīs dzimtas ģerbonis – lapsa, kas ir gudrības un viltības simbols, un trīs uz vairoga izkārtoti gliemežvāki.

Pati pils ēka ir plānota tā, ka visas telpas grupējas abpus lielajai zālei, veidojot sarežģītu ārējo konfigurāciju, un katra telpu grupa fasādē izceļas kā atsevišķa apjoma daļa. Šāds komplicēts, taču vienlaikus organisks plānojums ieskicē vēlākā jūgendstila tendences.

Alūksnes pili ieskauj Muižas parks, kas slēpj mazās arhitektoniskās formas un dendroloģisko daudzveidību, savukārt tam piekļāvies gleznainais Alūksnes ezers. Muižas parkā saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas – Aleksandra paviljons, Eola templis, Granīta obelisks un citi objekti. Jāpiemin, ka Alūksnes Muižas parks var lepoties ar plašāko mazo arhitektūras formu bagātību Latvijā.

Ko vēl pilī apskatīt?

Alūksnes pilī ne tikai spēsi sajust baronu fon Fītinghofu laika noskaņu – muzejs piedāvā apskatīt dažādas ekspozīcijas un izstādes, kurās varēsi iepazīt Alūksnes novada vēsturi, kultūrvēsturisko mantojumu un mākslas vērtības. Tāpat tajā būs iespēja apskatīt arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības, kā arī apmeklēt lekcijas, muzejpedagoģiskās programmas un tematiskos pasākumus.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)