Balvu muiža – Balvu pilsētas šūpulis

Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Dāvis Kļaviņš/flickr.com

219 kilometru attālumā no Rīgas atrodas skaista, neliela pilsēta vārdā Balvi, kas veidojusies kā apdzīvota vieta, pateicoties tur celtai pusmuižai. Balvu muiža, kas atrodas divu ezeru – Balvu un Pērkonu – ielokā, bijusi viena no lielākajām Latgales muižām tagadējo Balvu un Rugāju novadu teritorijā. Muiža ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kā arī tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Aristokrātu atpūtas vieta

Balvu pusmuiža rakstos pirmoreiz minēta 1765. gadā – tā pie Balvu ezera celta, pateicoties Viļakas stārasta sievai Konstancijai Hilzenai, iespējams, tieši no tā savu nosaukumu ieguvusi arī pilsēta. 1772. gadā, līdz ar Latgales pievienošanu Krievijas impērijai, Balvu muiža kā kroņa muiža pāriet Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīcībā un viņa Balvus atdod galma padomniekam Ivanam Jelaginam. Pēc padomnieka nāves Jelagina atraitne īpašumus atdod savam znotam Buturlinam, bet 1806. gadā tas muižu pārdod.

Nākamā īpašnieka Gorožinsa laikā ezera krastā izveidots arī skaistais parks, kur, kā vēsta nostāsti, puķupodos vasarā auguši dekoratīvi silto zemju košumaugi. Parks bijis paredzēts kā atpūtas vieta tikai muižas īpašnieku ģimenei un tās viesiem. Stāsta, ka agrāk aiz parka atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts: "Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta".

1876. gadā Balvu muižu nopērk Jaungulbenes muižnieks Otto fon Tranzē-Rozenieks, kura laikā uzceltas vairākas saimniecības ēkas – klēts, pienotava un citas. Līdz pat 1920. gadam muiža piedzīvojusi vairāku īpašnieku nomaiņu, līdz, sākoties zemes reformai, valsts īpašumu atsavina.

Ko Balvu muižā apskatīt?

1920. gadā muižas pils ēka tiek nodedzināta, tomēr vēlāk atjaunota un pielāgota skolas vajadzībām. 1930. gadā muižā sāk darboties Balvu valsts ģimnāzija. 1944. gadā tā atkal nodeg un, atkārtoti atjaunojot, to pielāgo skolas vajadzībām – muižā līdz 2010. gadam atrodas Balvu pamatskola. Šobrīd ēkā vietu atradis Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs.

Daudz kas no pils sākotnējā izskata ir zudis – gan sešas varenās ieejas kolonnas fasādes centrā, gan vītņveidīgās kāpnītes ēkas aizmugurē. Savukārt, otrais stāvs, kas senāk bijis tikai vidusdaļā, vēlākos laikos izbūvēts visā ēkas garumā. Pils zāle otrajā stāvā var lepoties ar teicamu akustiku, kas ir viena no labākajām Latvijā, tādēļ par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kurš Balvu muižā notiek kopš 2000. gada.

Rekonstruētajā muižas klētī kopš 2010. gadā atrodas Balvu Novada muzejs. Tas var lepoties ar senatnīgām durvīm, kas darinātas no 200 gadus veca koka, kā arī vietējo meistaru gatavotām mēbelēm. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 23 tūkstoši vienību, kas atspoguļo tradicionālo mūzika, folkloru, paražas un citas Ziemeļlatgales vērtības. Te izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

Arī Balvu muižā spokojoties

Blakus muižas pilij, kur agrākos laikos bijis augļu dārzs, tagad ir Lāča dārzs. Starp akmeņu kompozīcijām stalti izslējies arī dižozols, kam, kā runā, klusumā pieglaužoties, var sadzirdēt kādu stāstu no iepriekšējiem muižas ļaudīm vai pat manīt Balto dāmu, kas vēl joprojām klejo starp muižas sienām. 

Vietējie stāsta, ka pils sieviešu tualetes vienā no sienām muižkungu laikos esot iemūrēta pavisam maza meitenīte, kura tagad muižā spokojoties. Daudzi tā spriež pēc sarkanās bantītes, kas piederējusi viņai un ik pa laikam karājoties pie tualetes sienas; tā ikreiz tur atgriežas, pat ja visi vienmēr to aiznesuši prom.