Baltijas lauksaimnieki lūdz ārkārtas palīdzību EK
Lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.
Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro.
Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.
Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.
Triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju parakstītajā vēstulē, kuras sagatavošanu koordinējis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ES lietu birojs, norādīts, ka lauksaimniecības produkcijas cenu kritums nav apstājies un zemnieki turpina ciest zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ.
"Mēs lūdzam sagatavot ES ilgtermiņa stratēģiju tirgus krīžu pārvarēšanai, kas palīdzētu mazināt zaudējumus lauksaimniecības sektorā un uzlabotu tirgus pārvaldību pārprodukcijas gadījumos vismaz divus turpmākos gadus. Mēs aicinām EK rast labākos risinājumus tirgus krīžu pārvarēšanai lauksaimniecībā, jo īpaši Baltijas valstīs," teikts vēstulē.
Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.
Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai.
EK tiek aicināta arī ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.
Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.
Uz sarakstu
