Atjaunotā Rūmenes muiža ar vairāk nekā 600 gadu senu vēsturi
Muižas vēsture
Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī zemi pie Rūmenes upītes. 1453. gadā Rūmenes un Lamiņu lēņa kungs bijis Hermanis fon Butlars, savukārt 1504. gadā pieminēts Rūmenes ciems.
Muižas īpašnieki mainījušies ļoti bieži; 1653. - 1658. gadā tā piederēja Tobago salas pēdējam gubernatoram Ditriham fon Altenbokumam. 1677. gadā Kandavas draudzes novada Rūmenes dzimtmuižu nopirka leitnants Frīdrihs fon Brunovs. 1788. gadā dzimtkungs bijis Benedikts Zigismunds fon Heikings, bet 1802. gadā Heikingu dzimta muižu ieķīlāja Danielam Gotlībam Vendelam. 1831. gadā Rūmenes muižu izsolē par 7200 sudraba rubļiem ieguva Pēteris Emerihs Kārlis fon Mirbahs.
1875. gada 20. septembrī, pirms vēl tika veikta Rūmenes ēku taksācija, tika noslēgts līgums, ar kuru Gotfrīda Pečkes mantinieki pārdeva no viņa mantotās muižas Rūmeni un Tīli baronam Viktoram fon Disterloe. 1905. gadā to nopircis Rīgas biržas direktors Eižens Švarcs. Pēc 1920. gada agrārās reformas 1923. gadā Rūmenes muiža Eiženam Švarcam tika atsavināta un ieskaitīta valsts zemes fondā.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižā dzīvoja mūziķi brāļi Arvīds un Ervīns Dauguļi, kuri īpašumā rīkoja daudzas kultūras un mākslas pasaules pārstāvju tikšanās. Pēc Otrā pasaules kara pilī atradusies Rūmenes četrklasīgā pamatskola, tad – sovhoza kantoris. Mūsdienās muiža ir privatizēta.
Ainaviskā apkārtne
Netālā Abavas upes ieleja bieži tiek dēvēta par Kurzemes Šveici. Muižas kungu māja ir celta pakalnā, un tās gala fasādi ar zemāk esošo parku savieno kāpņu un terasu sistēma, kas noslēdzas pie dīķa ar mākslīgi veidotu sirds formas saliņu; terasu sistēma, pēc vēsturnieku atzinuma, ir liels retums, un to var uzskatīt par vienu no izcilākajām šāda veida neorenesanses stila būvēm Latvijā.
Rūmenes muižas ainavu parks, ko 1892. gadā plānojis ainavu arhitekts Georgs Kufalts, ir gandrīz astoņus hektārus plašs, un pēc pārveides tajā iekārtots Itālijas renesanses stila dārzs ar mežvīniem apaudzētām pergolām. Parkā atrodami tādi reti un eksotiski augi kā Ungārijas ceriņi, sarkanais ozols, dažādas kļavu sugas, piramidālie un sēru ozoli, šķeltlapu dižskabārdis, kā arī citi. Kopš 1957. gada parks iekļauts īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā.
Kungu mājas atjaunošana
Rūmenes muižas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2005. gadā. Kungu mājas rekonstrukciju, piemērojot to mūsdienīgam dzīvesveidam, vadīja arhitekte Zaiga Gaile. Kungu mājai zem esošās ēkas tika izrakts pagrabs un ēkai uzcelts otrais un trešais stāvs, tādējādi ēka no vienstāva celtnes pārtapa par četru stāvu celtni.
Apmeklētājiem Rūmenes muiža jau atkal ir pieejama kopš 2009. gada septembra, piedāvājot viesiem izbaudīt muižkungu cienīgu dzīvi. Iespējams gan nakšņot labiekārtotos un ērtos apartamentos, gan baudīt teicamas maltītes, gan doties pastaigā vai nodoties kādam citam aktīvās atpūtas veidam.
Uz sarakstu
