Atjauno iepriekš apturēto reņģu zveju Rīgas jūras līcī
Sākot ar 21.jūliju, tiek atcelts 13.jūlijā noteiktais reņģu zvejas liegums Rīgas jūras līča dienvidu rajona piekrastes ūdeņos, pārdalot 32,6 tonnu reņģu nozvejas apmēra limitu no Rietumu uz Dienvidu ģeogrāfisko rajonu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".Kā norādīts ZM skaidrojumā, Zvejniecības likums paredz, ka tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala 4% no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita, bet pārējais limits tiek sadalīts procentuāli pa ģeogrāfiskiem rajoniem, kuros ir pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem.
Līdz ar to ministrija 2015.gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnu reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam - Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.
Vienlaikus saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2015.gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.
Tādējādi ministrija konstatēja, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnu reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas, un ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.
Savukārt 14.jūlijā ministrija ir saņēmusi institūta BIOR sagatavotu novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita apguves prognozēm, kur secināts, ka zvejas apturēšana būtiski neietekmēs kopējo nozvejas apjomu piekrastē. Institūts uzskata, ka limita pārzveja nav iespējama un reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos varētu atcelt, attiecīgi pārdalot no Rīgas jūras līča Rietumu ģeogrāfiskā rajona papildu 32,6 tonnas reņģu nozvejas apjoma limitu uz Dienvidu ģeogrāfisko rajonu.
Ņemot vērā institūta sniegto ziņojumu, ministrija konstatē, ka stāvvadu zvejā 32,6 tonnu reņģu nozvejas apjoma limita no Rietumu ģeogrāfiskā rajona, kur reņģu nozvejas apjoms 2015.gadā ir noteikts 996 tonnas, pārceļamas uz Dienvidu ģeogrāfisko rajonu, kur reņģu nozvejas apjoms 2015.gadā ir noteikts 809 tonnas.
Līdz ar to nolemts atcelt liegumu un noteikt 2015.gadā Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā reņģu nozvejas apjoma limitu 841,6 tonnas un Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā reņģu nozvejas apjoma limitu 963,4 tonnas.
Zvejniecības likumā noteikts, ka rūpniecisko zveju Latvijas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem. Uz sarakstu