Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieaudzis par 6,2%
Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014.gadu – par 213%. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014.gadu – par 17%.
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 6,4% un 2015.gadā sasniedzis 52,6 PJ, bet salīdzinājumā ar 2014.gadu samazinājies par 6,0%. 2015.gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 28,4%, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2014.gadā. 2015.gadā Latvija eksportēja 33,7 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 11,1% vairāk nekā 2014.gadā. Salīdzinājumā ar 2014.gadu saražoto koksnes granulu daudzums pieauga par 14,1%, bet saražotās kurināmās šķeldas daudzums – par 8,4%. 2015.gadā eksportēti 28,0 PJ koksnes granulu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2014.gadā.
Joprojām lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kaut gan desmit gadu laikā to patēriņš sarucis par 28,7% un 2015.gadā veidoja 36,4% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Salīdzinājumā ar 2005.gadu rūpniecībā un būvniecībā kurināmo koksni patērē 2,9 reizes vairāk, un 2015.gadā šo nozaru patēriņš veidoja 28,5% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa.
Desmit gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars palielinājies par 19,4 procentpunktiem, 2015.gadā sasniedzot 36,1%. Salīdzinājumā ar 2014.gadu, kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā palielinājās par 7,6%. Tas saistīts ar pieaugošo koģenerācijas staciju skaitu un pieaugušo AER daļu pārveidošanas sektorā, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram. Kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā no 2005. līdz 2015.gadam palielinājies 2,1 reizi, pērn sasniedzot 14,7 PJ.
Kopš 2010.gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda palielinājās 7,9 reizes, un 2015.gadā bija 126 MW, kas ir par 5 MW vairāk nekā 2014.gadā. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas daudzums kopš 2010.gada palielinājies 11,6 reizes, sasniedzot 765 GWh, kas ir par 96 GWh vairāk nekā 2014.gadā. 2015.gadā no AER saražoja 2 772 GWh elektroenerģijas, un salīdzinājumā ar 2014.gadu saražotais apjoms ir palicis gandrīz nemainīgs (-1,1 %). Pēdējo desmit gadu laikā saražotā elektroenerģija vēja elektrostacijās pieauga no 47 līdz 147 GWh, biomasas (koksnes, koksnes atlikumu) elektrostacijās un koģenerācijas stacijās – no 6 līdz 378 GWh, un biogāzes koģenerācijas stacijās – no 36 līdz 387 GWh.
Pēdējos gados hidroelektrostaciju jauda būtiski nav mainījusies, bet vēja elektrostaciju un AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ievērojami palielinājusies. Piecu gadu laikā vēja elektrostaciju jauda pieauga 2,3 reizes un 2015. gadā sasniedza 69 MW. Salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn biogāzes koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 4,8%, biomasas elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda – par 3,4% (5,5 reizes salīdzinājumā ar 2010.gadu). Viens no iemesliem AER izmantošanas pieaugumam elektroenerģijas ražošanā ir valsts atbalsts, kas ļauj pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020.gadā ir jābūt 40%. Latvijā ir otrais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā, un 2014.gadā AER īpatsvars Latvijā bija 38,7% (ES – vidēji 16,0%). Tāpat katrai dalībvalstij 2020.gadā jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz desmit no enerģijas galapatēriņa transportā (2014.gadā Latvijā sasniegti 3,23%).
Uz sarakstu
