Banner 980x90

Asociācija: Piemērojot vienādu akcīzi visam alkoholam, budžets iegūtu piecus miljonus eiro

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Ja valdība piemērotu vienlīdzīgu akcīzes likmi visām alkohola grupām, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā un nepieļautu nodokļu atlaides piešķiršanu mazajām alus darītavām, valsts budžets iegūtu piecus miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.

"Iecerētais akcīzes kāpums par 3% stiprajam alkoholam nedos ievērojamu pienesumu valsts budžetam, bet sekmēs nelegālā alkohola tirdzniecību. Plānotos ienākumus nodrošinātu vienlīdzīgas akcīzes piemērošana visām alkohola grupām, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā. Tāpat jāpārskata nodokļu likmju atlaides piešķiršana alus darītavām, tādējādi valsts budžetā gadā rodot vēl vismaz piecus miljonus eiro," sacīja Kļepikovs.

Viņš norādīja, ka stiprā alkohola ražotāji lāpot valsts budžetu, kamēr alus kategorija esot daudz priviliģētākā stāvoklī. Pārāk zemas nodokļa likmes alum noteiktas arī topošajās likuma izmaiņās, kam LANA vērtējumā nav ekonomiska pamatojuma.

"Nepieciešams pārskatīt "mazo alus darītavu" definīciju, samazinot apjomu, kam tiek piešķirta 50% nodokļu atlaide - to piemēro pirmajam saražotajam vienam miljonam litru alus gadā jeb aptuveni diviem miljoniem puslitra pudelēm. Atlaidi piemēro visām alus darītavām, kas gadā saražo mazāk par pieciem miljoniem litru. Šāds termins maldina, jo, izņemot "Aldari", "Cēsu alu" un "Cido grupu", par tādām tiek uzskatītas visas pārējās alus darītavas," sacīja uzņēmējs.

Tāpat Kļepikovs norādīja, ka 50% atlaidi būtu jāpiemēro samērojamam daudzumam saražotā alus, kas būtu ne vairāk par 300 000 litru gadā un palielinātu valsts ieņēmumus par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro gadā.

Pēc LANA aprēķiniem, no 2008.gada līdz 2014.gadam akcīzes likme alkoholiskajiem dzērieniem pieauga par 49%, bet valsts ieņēmumi samazinājās par 30 miljoniem eiro gadā. Legālās pārdošanas apjomi samazinājās par 38%, līdz ar to nodarbinātība nozarē arī kļuva aptuveni par 30% mazāka. Valsts budžetā legālā alkohola tirgus kopumā ienes aptuveni 240 miljonus eiro gadā.

Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam, kā arī degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.

Akcīze alkoholam jau tika paaugstināta no šā gada 1.augusta. Akcīzes nodoklis alum pieauga no 3,1 eiro par 100 litriem līdz 3,8 eiro, starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% - no 64,03 eiro līdz 70 eiro, bet starpproduktiem ar lielāku spirta saturu - no 99,6 eiro līdz 110 eiro. Savukārt akcīze spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināta no 1337,5 eiro par 100 litriem līdz 1360 eiro.

Tikmēr kopš 2004.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem un alum ir paaugstināta vairākkārt. Šajā laikā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 78,2%, savukārt akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 70,9%.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)