Ar likuma izmaiņām pilnveido operatīvās darbības regulējumu
Saeimas ceturtdien, 10.martā, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Operatīvās darbības likumā, kas paredz precizēt regulējumu, kā arī panākt efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un kriminālsodu izpildi, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Saeimas preses dienestā.
Izmaiņas likumā saistītas ar cilvēktiesību aizsardzības pilnveidošanu, grozījumos skaidri nosakot gadījumus, kad pieļaujami operatīvās darbības pasākumi, iepriekš deputātiem skaidrojuši likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas.
Likuma grozījumos uzsvērts, ka operatīvā darbība nav veicama, ja tās mērķus un uzdevumus ir iespējams sasniegt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Regulējumā noteikts, ka operatīvā darbība veicama, pēc iespējas mazāk iejaucoties personu pamattiesībās.
Izmaiņas paredz detalizētāku kārtību, kā attiecīgā institūcija akceptē sevišķajā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus. Līdztekus likumā paredzēta kārtība, kā saņemat tiesneša akceptu gadījumos, kad sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi ir sākti neatliekamos gadījumos. Jaunajā regulējumā cita starpā noteikts, ka turpmāk personas izsekošanai ilgāk par 30 dienām būs nepieciešama tieneša atļauja.
Tāpat noteikts, ka pēc operatīvās darbības procesa pabeigšanas par sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem būs jāinformē attiecīgā persona, pret kuru minētais pasākums tika veikts, ja tas nekaitēs valsts drošības interesēm, operatīvās darbības uzdevumiem un citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
Likuma grozījumi precizē ilgstošas izsekošanas definīciju, kā arī personu loku, kuru var izsekot.
Grozījumi arī precizē izmeklētāju rīcību gadījumоs, kad informācija tiek iegūta īpašas konfidencialitātes apstākļos, kā arī darījumu pārraudzību kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā.
Saskaņā ar likumu operatīvā darbība ir atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības, brīvības, godu, cieņu, īpašumu, kā arī nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
Uz sarakstu
