Banner 980x90

Aptauja: Baltijas mazie un vidējie uzņēmumu šī gada perspektīvas vērtē piesardzīgi

Foto: Edgars Vaivads
Foto: Edgars Vaivads

Mazie un vidēji uzņēmumi (MVU) Baltijā šī gada perspektīvas vērtē joprojām piesardzīgi, tomēr saredzot attīstības potenciālu attīstības tirgos, mazāk uzmanības veltot jaunu ekpsorta tirgu apgūšanai, secināts jaunajā "SEB bankas" Baltijas biznesa apskatā.

Vairāk optimistisko uzņēmumu, kuri šogad sagaida vairāk nekā 15% apgrozījuma pieaugumu, ir Lietuvā - 20%. Pārējās Baltijas valstīs optimistu ir nedaudz mazāk. Latvijā par 15% lielāku apgrozījumu šogad sagaida 16% uzņēmumu, bet 56% aptaujāto paredz līdz 15% lielu apgrozījuma pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā un Igaunijā būtiski - līdz 28% - pieaudzis pesimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits, kuri šogad sagaida apgrozījuma kritumu.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, kā arī saspringtā ģeopolitiskā situācija turpina ietekmēt MVU noskaņojumu. Latvijas ekonomika ārējo faktoru ietekmē uzrāda pavisam mērenu izaugsmi, turklāt vājāka globālā izaugsme un recesija atsevišķi, Latvijai būtisko eksporta tirgos negatīvi ietekmē uzņēmēju optimismu. Uzņēmumi, kas pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un spējuši diversificēt savus produktus un eksporta tirgus, nākotnē raugās optimistiskās.

No nozarēm vairāk optimistu ir starp lauksaimniecības nozares uzņēmumiem - 31%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā - 26%. Savukārt pesimistiski noskaņoto, kuri paredz apgrozījuma kritumu, vairāk ir būvniecībā - 36% un rūpniecībā - 35%.

"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars skaidro, ka būvniecības nozares pesimisms neizbrīna, jo šim gadam prognozes būvniecībā neesot iepriecinošs un gads būvniekiem solās būt izaicinājumu pilns. Arī rūpniecība saskaras ar salīdzinoši vāju pieprasījumu, tāpēc rūpniecības uzņēmumu noskaņojums gada laikā kļuvis pesimistiskāks.

Būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmumu nākotnes skatījumu, ir arī Eiropas Savienība (ES) fondu naudas pieejamība un tas, ka lielai daļai programmu ES fondu sadale kavējas, negatīvi ietekme uzņēmuma noskaņojumu, norāda Škapars. Savukārt fondu pieejamība lauksaimniekiem nodrošinās lielākas investīcijas lauksaimniecībā un ļauj šīs nozares uzņēmumiem cerēt uz straujāku izaugsmi.

Tāpat kā iepriekš, arī šogad aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas MVU plāno orientēties uz vietējiem tirgiem un cer palielināt apgrozījumu uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanas rēķina. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā par astoņiem procentpunktiem - līdz 16% - pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri mēģinās apgūt jaunus eksporta tirgus.

Gada laikā līdz 13% - par trīs procentpunktiem - palielinājies to uzņēmumu skaits, kas vēlas paplašināt savu darbību esošajos tirgos. Bet kopumā MVU daļa, kas ir gatavi darboties ārvalstu tirgos, ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, proti, Lietuvā - 30%, Latvijā - 29% un Igaunijā - 27%.

Lielākā uzņēmēju arī atzinuši, ka šogad neplāno palielināt vai samazināt darbinieku skaitu. Vienlaikus Latvijā par septiņiem procentpunktiem pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu - 20%. Vairāk uzņēmumu, kas plāno darbinieku skaita pieaugumu, ir Lietuvā - 30%. Savukārt atlaist darbiniekus šogad plāno 6-9% MVU visās trīs Baltijas valstīs.

Škapars stāsta, ka apgrozījuma pieaugums gaidāms, ja uzņēmums ir gatavs investēt. Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir liels pesimistu skaits un ir mazāk to uzņēmēju, kas sagaida lielāku apgrozījuma pieaugumu. "Latvijā ir visvairāk - 40% - MVU, kas šogad vispār neplāno investēt. Tas ir iemesls bažām par uzņēmumu konkurētspēju, ņemot vērā, ka Lietuvā un Igaunijā mazāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu neplāno investēt attīstībā. Bet Latvijā šogad vien 13% uzņēmumu plāno investīcijas virs 30 000 eiro un 16% uzņēmumu plāno ieguldīt līdz 30 000 eiro."

Vairāk uzņēmumu, kam šogad ir investīciju plāni, ir Lietuvā, kopumā sasniedzot 40%, Igaunijā kopumā ap 38% MVU plāno ieguldīt attīstībā.

Tāpat šogad uzņēmumi neplāno mainīt savu biznesa modeli - veikt investīcijas šajā jomā ir gatavi vien 8% Baltijas MVU. Tiesa, aug arī to uzņēmumu daļa, kas ir gatavi veikt inovācijas produktos un pakalpojumos, kā arī ieguldīt darbinieku apmācībā. Neskatoties uz to, ka Latvija pēc inovācijām atvērto uzņēmumu skaita joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm. Bet pozitīvā ziņa ir tā, ka gada laikā to MVU skaits, kas ir gatavi ieguldīt inovācijās, pieaudzis no 39% līdz 59%.

"SEB grupas" aptauja veikta pērn rudenī, aptaujājot MVU ar mērķi noskaidrot viņu noskaņojumu, sagaidot 2016.gadu. Aptaujā piedalījās 5119 uzņēmumi no Baltijas valstīm - 3702 no Igaunijas, 886 no Latvijas un 531 no Lietuvas. Uzņēmējiem bija jāatbild uz jautājumiem par apgrozījumu, eksportu, investīcijām, darbinieku skaitu un inovācijām.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)