Apdrošinātājs: Mācību automašīnas visbiežāk iekļūst negadījumos krustojumos
Kopumā vērtējot, lielākoties tiek pieteikti nelieli bojājumi, visbiežāk - skrāpējumi uz auto atdures stieņiem un spārniem. Negadījumi, kuros iesaistīti mācību vai eksāmenu auto, galvenokārt notiek, pašam kursantam saskrāpējot mācību auto uz apmalēm vai kā citādi. Ja iesaistīts arī cits transportlīdzeklis - parasti notikusi ietriekšanās auto aizmugurē vai sānos.
"Analizējot "Ergo" pieteiktos negadījumus ar mācību auto, redzam, ka bojājumi parasti nav lieli, galvenokārt dažāda rakstura skrāpējumi. Tie visbiežāk radušies, kursantam veicot manevrus un saskrāpējot auto pret kādu šķērsli. Tomēr vismaz vienā no 10 gadījumiem zaudējumus mācību auto nodara cita transportlīdzekļa vadītājs, piemēram, cenšoties par katru cenu to apdzīt vai iebraucot aizmugurē, jo nav bijis gatavs tam, ka kursants bremzēs vai tieši pretēji - nesāks braukt, kad tas jādara," stāsta "Ergo" Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
"Ir svarīgi, lai pārējie ceļu satiksmes dalībnieki izprot kursanta uzvedību uz ceļa. Kursants var būt bailīgs un dažreiz reaģēt lēnāk vai pārāk strauji. Protams, iespēju robežās blakus esošais instruktors dara visu, lai novērstu šādas situācijas, bet kādreiz tas nav iespējams," norāda Braukšanas instruktoru biedrības valdes loceklis Andris Ķerpe.
Braucot apļveida krustojumā, kursantiem vēl trūkst iemaņas, lai operatīvi pamanītu, pa kuru joslu un ar kādu ātrumu brauc citi auto. Tāpēc viņi mēdz sabīties un apstājas, lai palaistu garām blakusjoslā braucošo auto. Savukārt pie gājēju pārejām, kuras autovadītāji nereti šķērso arī tad, ja gājējs pie tās jau gaida iespēju doties pāri, kursanti, visdrīzāk, apstāsies, kad tas vēl tikai tuvojas pārejai. "Lai izvairītos no iespējamas sadursmes, vislabāk citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ieturēt lielāku distanci, braucot aiz mācību automašīnas," uzsver Ķerpe.
Uz sarakstu
