ĀM: Pagaidām nav ieceres LIAA un TAVA pievienot arī Latvijas Institūtu
Iespējas Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) pievienot arī Latvijas Institūtu (LI) pastāv, taču pašlaik tādas ieceres gan nav, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.
Vaicāts par ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) intervijā aģentūrai LETA pausto ideju, ka, pievienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, pievienot varētu arī LI, Jansons norādīja, ka pašlaik tādas domas nav. "Mēs pagaidām uz LI skatāmies, ka to varētu atstāt pašreizējā veidā. Viss gan būtu jāskatās budžeta kontekstā."
Viņš arī skaidroja, ka šādas ieceres būtu jāplāno laicīgi, jo būtu nepieciešams grozīt budžetu, kā arī ministrijas struktūru, kas prasītu zināmu laiku. "Diskusijas par pievienošanu nav bijušas, ir bijušas par to, ka LI paliek ministrijas struktūrā," apliecināja Jansons.
Savukārt LI direktore Karina Pētersone sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka viņu savā ziņā pārsteidz ministres paustā ideja. "LI ir ne tikai Latvijā, bet, manuprāt, arī visā Eiropā mazākā un efektīvākā valsts iestāde no ieguldījuma efektivitātes viedokļa," skaidroja Pētersone. Ja esot vēlme veikt kādu optimizāciju, par to sīkāki komentāri būtu jāprasa Reizniecei-Ozolai.
"Domājot par struktūras izmaiņām, jāskatās kompetence - TAVA un LIAA veic nozares komunikāciju. Viņi veido nozares attīstības politiku un nozares kompetencē komunicē uz āru. Savukārt LI veic valsts vispārējā tēla jeb zīmola komunikāciju, līdz ar to esam koordinējoša institūcija, kam ir daudz plašāks informācijas tvērums," sacīja Pētersone. "Tādā sašaurinātā virzienā tas būtu galīgi neloģisks solis."
LI direktore arī skaidroja, ka savas tikšanās laikā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) saņēmusi apliecinājumus, ka pārmaiņas LI darbā nav iecerētas. "Tad drīzāk varētu atjautāt ar pretjautājumu - vai no TAVA un LIAA ir kāda struktūras, kas nodarbojas ar komunikāciju, kuras varētu tikt pievienotas LI," sacīja Pētersone, uzsverot, ka LI izstrādāti labi produkti, kā arī kompetence.
"Tas būtu optimālais risinājums. Protams, par uzlabojumiem vajag diskutēt, bet tas ir vienīgais veids, ko es pašlaik redzu," viņa rezumēja.
Reizniece-Ozola intervijā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka negrib uzspiest savu viedokli par plašāku reorganizāciju, bet "idejiski es to jau esmu paudusi un neesmu jutusi vēlmi to atbalstīt".
"Visticamāk, dabiski pie tā nonāksim, bet vispirms jāsāk soli pa solim ar šīm divām aģentūrām. Ja redzēsim, ka vajag stiprināt sadarbību ar Latvijas Institūtu, tad pie tā nonāksim. Taču šajā gadījumā iniciatīvai ir jānāk no Ārlietu ministrijas," sacīja ekonomikas ministre.
Kopš 2012.gada marta Latvijas Institūts ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas Ārlietu ministra pārraudzībā.
Uz sarakstu
