Aizvējiņu pilskalns – viens no pēdējiem Latvijā atklātajiem pilskalniem

Daugavas loki

Dabas parks Daugavas loki atrodas Latgales dienvidaustrumos, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā posmā no Krāslavas līdz Naujenei, un administratīvi ietilpst Krāslavas un Daugavpils novados. Daugavas loku raksturīgākā iezīme ir astoņi četrus līdz sešus kilometrus gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, ko uzskata par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu.

Lokiem ir savi vietējie nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Viens no lokos esošajiem dabas pieminekļiem ir arī Aizvējiņu pilskalns.

Aizvējiņu pilskalns

Daugava kā sens tirdzniecības ceļš gadsimtiem ilgi ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja, tāpēc Daugavas lokos ir visai ievērojams valsts un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu daudzums, to skaitā arī Aizvējiņu pilskalns. Senais pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā, aptuveni četrus kilometrus lejpus Krāslavas un 200 metrus uz ziemeļiem no “Aizvējiņu” mājām.

Pilskalns atrodas īpaši izdevīgā vietā pašā Daugavas krastā zemes mēlē starp divām pret Daugavu krītošām ļoti stāvām gravām un nogāzi pret Daugavu, kas ir dabiski veidojušās un, domājams, bija daļa no apmetnes aizsardzības sistēmas. Plakums – virsotnes līdzenā daļa – atrodas 35 metrus virs Daugavas līmeņa.

Arheoloģiskie izrakumi

Pirmās ziņas par pilskalnu 80. gadu vidū sniedza Valdemārs Gekišs, kā arī 90. gados rakstījis J. Urtāns. Pilskalnā savulaik atklāts 0,9 metrus biezs, intensīvi melns kultūrslānis, kurā atrasta švīkotā keramika. Švīkotās keramikas kultūra datējama jau ar bronzas laikmeta beigām un agrīno dzelzs laikmetu (1. gadu tūkstoša vidus p.m.ē. līdz m.ē. 1. gadu tūkstoša vidus), šai laikā cilvēki jau nodarbojās ar zemkopību, audzējot miežus un kviešus.

Intensīvs kultūrslānis ap hektāru lielā platībā konstatēts arī starp pilskalnu un Aizvējiņu mājām. Tikušas atrastas bezripas trauku lauskas ar gludo un apmesto virsmu. Spriežot pēc atrastajām lauskām un trauku izgatavošanas tehniku, Aizvējiņu pilskalnu un, domājams, arī apmetni, tiek uzskatīts, ka vieta varētu iespējami būt bijusi apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Aizvējiņu pilskalns ir viens no pēdējiem Latvijā atklātajiem pilskalniem.

Uz sarakstu