Aizvadītajā gadā EP cīnījies par pircēju un tirgotāju tiesībām

Paredzēts, ka ceļotājiem, kuri internetā iegādāsies "komplekso ceļojumu", piemēram, aviobiļeti, viesnīcu un automobiļa nomu, būs tāda pati aizsardzība kā tiem, kuri šādas ceļojumu paketes pērk no ceļojumu aģentūrām. Dalībvalstīm tagad būs divi gadi, lai jaunos noteikumus iekļautu savos tiesību aktos, un vēl seši mēneši, lai tos piemērotu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Tāpat ceļojuma vai komandējuma laikā zvanīt uz mājām no nākamā gada 30.aprīļa būs vēl lētāk, bet no 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji par to maksās tikpat daudz kā savā mītnes zemē. Jau no 2016.gada 30.aprīļa viesabonēšanas uzcenojums salīdzinājumā ar tarifu, ko abonents maksā savā mītnes zemē, nedrīkstēs pārsniegt 0,05 eiro minūtē par balss zvanu, 0,02 eiro par īsziņu un 0,05 eiro par megabaitu par mobilā interneta lietošanu. Maksimālo uzcenojumu par zvanu saņemšanu Eiropas Komisija (EK) precizēs vēlāk, bet gaidāms, ka tas būs ievērojami zemāks nekā par izejošajiem zvaniem.

Iedzīvotāji un mazie un vidējie uzņēmumi arī varēs izmantot vienkāršotu ES procedūru, lai atgūtu pārrobežu parādus apmērā līdz 5000 eiro. EK pirmo piecu gadu laikā izvērtēs iespēju vēl vairāk paaugstināt mazo prasību griestus. EP deputāti arī nodrošināja, lai pāris tuvāko gadu laikā tiktu izvērtēta iespēja paplašināt procedūras lietojumu darba ņēmēju strīdiem ar darba devējiem, piemēram, par algas izmaksu no citas dalībvalsts.

Tāpat ES 2016.gada budžetā EP panāca lielāku finansējumu migrācijai, darbvietām un jaunatnes nodarbinātībai, studentu apmaiņas programmai "Erasmus+" un pētniecības un izstrādes programmai "Apvārsnis 2020". EP piekrita arī 315 miljardu eiro "Junkera investīciju plānam" ar mērķi veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.

Paredzēti arī stingrāki mēri cīņā pret naudas atmazgāšanu, noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu. Piemēram, turpmāk uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē ES dalībvalstu centrālajos reģistros - tiem pieeja būs kompetentajām iestādēm un personām, kurām ir likumīga interese, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem.

Tāpat pēc "LuxLeaks" skandāla, kas izgaismoja samazinātos nodokļus lielajām korporācijām, EP sagatavoja ieteikumus taisnīgai nodokļu sistēmai visā ES, lai sabiedrībai nav jāsavelk jostas.

Attiecībā uz pircējiem un tirgotājiem nolemts, ka komisijas maksu, ko bankas iekasē no mazumtirgotāja par maksājumu ar karti apstrādi, turpmāk ierobežos ES mēroga "griesti". Tie attieksies uz komisijas maksu par maksājumu karšu darījumiem gan vienas dalībvalsts robežās, gan citās ES dalībvalstīs, un rezultātā tas samazinās izmaksas. EP nodrošināja, ka 0,2% griesti pēc piecu gadu pārejas perioda būs jāpiemēro arī iekšzemes debetkaršu darījumiem. Šajā piecu gadu pārejas laikā dalībvalstis var atļaut maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemērot komisijas maksu līdz 0,2% no "visu debetkaršu iekšzemes darījumu vidējās ikgadējās darījumu vērtības katrā maksājumu karšu shēmā".

Tikmēr mazākām iekšzemes debetkaršu transakcijām dalībvalstis varēs atļaut maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc piecu gadu pārejas perioda noteikt fiksēto maksu līdz 0,05 eiro par darījumu. Darījumu ar kredītkartēm apstrādei mazumtirdzniecībā komisijas maksas griesti būs 0,3% no pirkuma vērtības. Iekšzemes darījumiem ar kredītkartēm dalībvalstis drīkstēs noteikt arī zemāku darījuma starpbanku komisijas maksu.

No 2018.gada 31.marta visos jaunajos vieglo auto un mikroautobusu modeļos būs jāiebūvē avārijas zvanu ierīces "eCall", kas automātiski brīdina glābšanas dienestus par negadījumu. ES ceļu satiksmes negadījumi 2014.gadā kopumā paņēma 25 700 dzīvības. Jaunā ierīce varētu samazināt šo skaitu par 10% gadā, prognozē deputāti.

Tāpat turpmāk autovadītājus sodīs arī par Lielbritānijā, Īrijā un Dānijā veiktiem pārkāpumiem - ātruma pārsniegšanu, drošības jostas nelietošanu, ķiveres nevalkāšanu - motociklistiem -, mobilā tālruņa un citu saziņas ierīču nelikumīgu izmantošanu pie stūres.

EP arī nolēma krasi ierobežot videi kaitīgo plastmasas maisiņu lietošanu, un ES dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no divām iespējām - nodrošināt, lai gada vidējais plāno maisiņu patēriņš no 2019.gada nepārsniedz 90 maisiņus un no 2025.gada 40 maisiņus uz iedzīvotāju, vai arī nodrošināt, ka no 2018.gada šī veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.

ES dalībvalstīm būs arī vairāk rīcības brīvības ģenētiski modificētu organismu jautājumos - ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES.

Uz sarakstu