Aizsardzības ministrs: ASV ir Latvijas stratēģiskās partneres un tādas arī paliks
Viņš atgādināja, ka šovasar NATO Varšavas samitā tika pieņemti atbilstoši lēmumi par Baltijas drošības stiprināšanu un šobrīd nav nekādu indikāciju, ka ASV varētu mainīt savu ārpolitiku. Atbilstoši samitā pieņemtajiem lēmumiem Latvija pildot savas saistības un uzdevumus.
Bergmanis norādīja, ka jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā runa atšķīrusies no priekšvēlēšanu laikā izmantotās retorikas un tas ministru pārsteidzis. Šajā runā jaunais prezidents norādījis, ka viņš ir atbildīgs par visiem ASV iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kā viņi balsojuši.
"To, ka būtu pārmaiņas saistībā ar NATO un ASV, man nav pamata apgalvot," norādīja ministrs.
Bergmanis arī atgādināja, ka jau šobrīd ASV investējot Eiropas drošībā vairākus miljardus dolāru, savukārt šogad Latvijā šī valsts Nacionālo bruņoto spēku bāzu attīstībā investējot aptuveni desmit miljonus dolāru.
LETA jau vairākkārt ziņojusi, ka jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas ASV rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni Latvijā. ASV spēki nereti rotācijas kārtībā nodrošina arī smagās bruņutehnikas klātbūtni. Tāpat ASV uz Latviju iepriekš bija atvedušas arī helikopterus, un, kā septembrī Aizsardzības ministrijas paspārnē izdotajam žurnālam "Tēvijas Sargs" atzinis ASV armijas Eiropā komandieris Frederiks Bens Hodžs, kurš viesojās vizītē Latvijā, ASV plānojot arī nākotnē šeit uzglabāt savu munīciju, savukārt Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē arī nākotnē tiks izvietoti ASV helikopteri.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Kanāda topošajā NATO daudznacionālajā bataljonā Latvijā uzņemsies vadošo lomu, bet tajā iekļausies arī Albānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas karavīri.
Uz sarakstu
