Aizkraukles novada mērs: Izglītības reformas iemesli ir objektīvi, bet nepatīkami

Leons Līdums.

Jelgava, 20.jūl., LETA. Izglītības un vidusskolu reformas iemesli ir objektīvi, taču pašvaldībām un iedzīvotājiem nepatīkami, aģentūrai LETA Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija/LRA).

Domes priekšsēdētājs klāstīja, ka novadā jau veikta izglītības sistēma reforma, vairākas skolas apvienojot vienā, kurā mācās ap 850 skolēnu. Viņš gan nezināja precīzi pateikt, vai Aizkraukles novada vidusskolas vecākajās klasēs ir 150 skolēnu, taču, viņaprāt, izglītības iestāde varētu atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

"Mēs esam gatavi uzņemt visus gribētājus, mums ir dienesta viesnīca," stāstīja Līdums.

Aizkraukle kā reģionālās attīstības centrs un bijušais rajona centrs varētu uzņemt vidusskolēnus arī no tuvējiem Kokneses, Skrīveru, Jaunjelgavas novadiem.

"Es saprotu reformas iemeslus, tie ir objektīvi, neizbēgami, bet nepatīkami uz vietām, jo tās ir konkrētas ģimenes," atzina Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs.

Bažu par Auces vidusskolas pastāvēšanu nav arī Auces novada domes priekšsēdētājam Gintam Kaminskim (LZS).

"Auces novadā reforma noslēgusies 2009.gadā un mums nav mazu skolu, kādas ir citos novados. Skolu reitingā Auces vidusskola ieguvusi augsto ceturto vietu. Mēs izpildām kritērijus," pauda Kaminskis, skaidrojot, ka arī līdz tuvākajām pilsētām - Saldum, Jelgavai, Dobelei -, kur varētu iegūt vidējo izglītību, ir 40-60 kilometri.

Auces vidusskolā mācās ap 500 skolēnu, otrajā novada skolā - Bēnes vidusskolā - ap 200. Bēnes vidusskolas klasēs ir 12-14 skolēnu, taču Kaminskis uzskata, ka nav pareizi reorganizēt izglītības iestādes "matemātiski un kartogrāfiski".

"Jā, no Bēnes uz Auci ir labs ceļš, bet Bēnes vidusskolā nemācās tikai vietējie, uz skolu brauc mācīties skolēni pa tādiem ceļiem, pa kuriem pat padomju laikā sabiedriskais transports nekursēja. Mums katru dienu ir septiņi maršruti," Auces novada domes priekšsēdētājs aicināja izvērtēt arī izdevumus skolēnu pārvadājumiem un autobusu remontiem.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā.

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.

Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.

Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām.

Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.

Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.