Aglonas vidusskolas avīze "Atbalss" svin jubileju
Avīzes "Atbalss" jubileja pulcināja kopā vairākus vidusskolas skolēnus un absolventus, pilsētas informācijas portālam Preili24.lv pavēstīja Aglonas vidusskolas pašpārvaldes līdere Amanda Repša – Kondratjeva.
"Atbalss" ir kā dārgums uz skolas sienas. Pieturas vieta skolēniem starpbrīžos, skolēnu domu apkopojums un visas jaunākās modes tendences.
Avīze "Atbalss" darbojas jau divdesmit gadus, un pa šo laiku tai ir mainījušies vairāki redaktori un redkolēģijas. Pati pirmā skolas avīzes redaktore bija Linda Pušņakova, pēc tam šo stafeti pārņēma vēl 12 redaktori: Renāte Jackeviča, Ligita Lazdāne, Sanita Zeile, Guna Misāne, Ginta Rutka, Linda Kancāne, Ingūna Jarāne, Evija Gončarova, Maija Guževa, Kristīne Ancveriņa, Zanda Meldere un Karīna Makrjakova (avīzes redkolēģiju vada šobrīd).
Avīzes redkolēģijā ir dažāda vecuma skolēni, katram savas intereses un radošā pieeja, tas avīzi padara vēl krāsaināku un interesantāku. Katru mēnesi avīzi "Atbalss" papildina Karīnas Makrjakovas, Viktorijas Vucānes, Kristīnes Karpovas, Sabīnes Dalbes, Lauras Čaplinskas, Agneses Jokstes, Patrīcijas Viļumas, Alises Ivbules, Viktorijas Mežinieces, Unas Ušackas, Amandas Repšas – Kondratjevas, Aijas Gžibovskas veidotie darbi.
Avīzes dzimšanas dienas priekšvakarā tika saņemtas bijušo "Atbalss" redaktoru vēstules, kurās viņi atcerējās savu redaktora darbošanās laiku. Lūk, dažas rindas no bijušo skolas avīzes "Atbalss" redaktoru atmiņām:
"Jūtos lepna, ka mūsu lolojumu vēl šodien turpina, taču tam lielāko paldies jāsaka ne tikai tiem, kas turpināja strādāt, rakstīt, ģenerēt idejas rakstiem, bet arī skolotājai, jo tieši viņa bija enerģijas avots, atbalsts un padomdevējs, nu gluži kā laba krustmāte. Biju pārsteigta, ka avīzei ir jau tik daudz gadu, tas tikai liecina par to, ka radošums, vēlme radīt, izpaust savas domas un parādīt savas prasmes skolā neizsīkst. Paldies jums par to! "
(Linda – 1.redaktore)
"Man kā redaktoram tā bija fantastiska iespēja savas domas un sajūtas uzlikt uz lapas. Tajā brīdī es neatceros, ka par to domātu, taču šobrīd man šķiet, ka tā bija arī uzdrīkstēšanās publiski paust savu viedokli. Šos tekstus vienmēr atrādīju skolotājai Monikai. Es neatceros, ka viņa tos būtu saturiski koriģējusi, kas nozīmē, ka savā domu lidojumā jutos brīvi. Gramatikas likumu ievērošanā gan viņa neļāva brīvo lidojumu, tur bija likumi. Par to, izmantojot izdevību, pilnīgi noteikti tagad varu pateikt lielu PALDIES! " (Ligita-3. redaktore)
"Sirsnīgs sveiciens skolas avīzei "Atbalss" 20 gadu jubilejā! Redkolēģijai gribētu novēlēt daudz interesantu un saistošu rakstu, ko pasniegt jūsu uzticīgajiem lasītājiem, viennozīmīgi – pacietību un iedvesmu rakstu veidošanas laikā! Esiet modri un zinātkāri! Man šis laiks bija kā pieredzes gūšana un svarīgs arī turpmākajā manas profesijas izvēlē, jo pēc vidusskolas nolēmu studēt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē Komunikācijas zinātnē, kur mācās žurnālisti, sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālisti. Skolotāja Monika, lai Jūsu radošais gars nekad neapsīkst! Iedvesmojiet skolēnus radošiem darbiem arī turpmāk! Lai izdodas sasniegt nospraustos mērķus un lai rodas jauni, uz kuriem virzīties! ". (Guna – 5.redaktore)
"Visu laiku spītīgi centos nomest redaktora pienākumus no saviem pleciem, bet tikai tagad saprotu, ka darbošanās avīzē ir viens no nedaudzajiem notikumiem, ko vispār atceros no tiem senajiem skolas laikiem. Toreiz nesapratu, kāpēc skolotāja Monika tik daudz velta laika bieži vien ļoti nepateicīgiem un spurainiem "mums"… Gan tiem, kas avīzi veidoja, gan tiem, kas bija apsolījuši vien nelielu rakstiņu… Tomēr tagad, pēc vairākiem gadiem, ir sajūta, ka no dzīves var un vajag gribēt kaut ko vairāk un pamatīgāk! Un tas noteikti ir neizpalicis bez skolotājas." (Ginta-6.redaktore)
"Vispār darboties "Atbalsī" bija riktīgi forši! Visvairāk man toreiz patika tā sajūta, ka esmu daļa no kaut kā ļoti svarīga un aktuāla, mani nedaudz spārnoja tā apziņa- es varu tik daudziem cilvēkiem paust to, kas man ir svarīgs, to, kas ir aprakstīšanas un apdomāšanas vērts! Ļoti priecājos, ka jau tajā laikā man nebija sevišķas vēlmes izpatikt lasītājam! Ir jāiemācās ieinteresēt tieši ar savu domu, ar savu piegājienu, ir jāpauž sev svarīgais. Tā nav tikai skolas avīze, tas ir vesels stāsts, kurš iekāpis nu jau otrajā desmitā! " (Zanda – 12.redaktore)
"Tagad es vēl neapzinos, ko es daru skolā, liekas, ka daru visu, bet "Atbalss" ir apkopojums šim visam. Īsti vēl nevaru spriest, kādu ieguldījumu avīze nesīs man nākotnē, bet jau tagad zinu droši, esmu atstājusi savu pēdu nospiedumus skolas vēsturē. " (Karīna- 13.redaktore)
Dzimšanas dienas pasākums noritēja mierīgi un bez steigas. Visi draudzīgi pulcējāmies pie avīzes stenda un kopīgi nodziedājām dzimšanas dienas dziesmu. Redkolēģija pusdienoja pie kopīga galda un apsprieda interesantākos kuriozus, kuri notikuši pa šo rakstīšanas laiku. Pie tējas tases skolotāji un skolēni lielākoties kavējās atmiņās par pirmo gadu avīzes "Atbalss" lapām, par avīzes noformējumu, par jautrajām un plašajām dzimšanas dienu svinībām. Kas to būtu domājis, ka avīze vēl nodzīvos tik ilgu mūžu. Laiks tiešām skrien vēja spārniem.
Jāatzīst, ir liels prieks, ka skolas avīze "Atbalss" vēl joprojām pastāv, un novēlam tai, lai tā pastāvētu vēl ilgu laiku un lai jauniešiem netrūktu iedvesmas un degsmes rakstīt aizvien jaunus rakstus.
Īpašs paldies skolotājai Monikai Pušņakovai par pacietību un vēlmi strādāt ar mums – skolēniem. Novēlam, lai arī turpmāk viņai pietiek spēka un pacietības darboties un bīdīt skolēnus uz radošiem darbiem.
Uz sarakstu
