RA lektore Antra Kļavinska iegūst filoloģijas doktora grādu
22.septembrī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notika Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā veiksmīgi promocijas darbu "Etnonīmi latgaliešu folklorā: lingvistiskais aspekts" filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēja Antra Kļavinska, kura ir Rēzeknes Augstskolas (RA) lektore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece un RA Mūžizglītības centra starptautiskās mūžizglītības un tālmācības projektu koordinatore.
Sava temata izvēli doktore pamato ar to, ka jau sākotnēji zinājusi, ka pētījums būs saistīts ar latgalistiku, jo tieši šī joma pašai šķiet interesanta un jau iepriekš bija gūta pieredze, darbojoties ar latgalistiku saistītos pētījumos. "Tas ir starpdisciplinārs pētījums, kurā ir integrēta valodniecība, folkloristika, antropoloģija, vēsture, un tas ļauj uz valodas parādībām paskatīties no cita skatupunkta" stāsta A. Kļavinska. Veicot savu pētījumu, kura laikā tika skatīts arī etnonīmiskās leksikas variantums un daudzveidība, mēģinot statistiski saskaitīt, kurš etnoss ir visbiežāk pieminēts latgaliešu folklorā, pētnieci esot pārsteidzis tas, ka folkloras dati nesakrituši ar etnodemogrāfiskajiem datiem. Ja pirms tam licies, ka visbiežāk pieminēti būs krievi, izrādījies, ka divi populārākie etnosi ir ebreji (žīdi) un čigāni. Studējot teorētisko literatūru etnoloģijā,
Kļavinska sapratusi, ka folklorā tautību pieminējums ir atkarīgs no etnosa citādības/atšķirības. Arī vēsturiskie faktori ietekmē etnonīmu semantikas daudzveidību. Te jāakcentē arī tas, ka pētījuma gaitā apstiprinājās zinātnieces hipotētiskais pieņēmums, ka latgaliešu folklorai etnonīmiskās leksikas semantikā varētu būt daudz kas kopīgs ar lietuviešu folkloru. "Latgaliešu folklorā jau 20. gs. otrās puses tekstos parādās arī mūsdienās tik aktuālais jautājums par latviešu iedalījumu – čiuļos un čangaļos. Šīs etniskās iesaukas folklorā, jo īpaši anekdotēs, rada vietējo kolorītu. Interesanti, ka Vidzemē pierakstītajā folklorā latgaliešus dēvē par polīšiem, kas ir saistīts ar teritoriālo piederību Lietuvas – Polijas valstij. Tas parādās arī leksikogrāfijas avotos, ka Inflantijas latviešus kaimiņi sauca par polīšiem, arī par rēdiņiem, kas, iespējams, cēlies no vārda rēda ‘mala’, tātad, rēdiņi – ‘nomalē dzīvojošie’," doktore atklāj interesantākās pētījuma atziņas.
Tāpat pētniece konstatējusi, ka apdzīvotu vietu nosaukumi ir cēlušies no tajā apvidū dzīvojošo cilvēku uzvārdiem vai etniskās piederības apzīmējumiem. Tā, piemēram, Ciblas novada Pušmucovas pagastā blakus viena otrai atrodas vairākas apdzīvotas vietas, kuru nosaukumi ir tautību apzīmējumi, – Latiši, Čigoni, Poļaki. A. Kļavinska atzīst, ka darba izstrādē sarežģītākais esot bijusi materiāla vākšana un atlase. Viņa stāsta: "Tas bija apjomīgs darbs, jo centos izmantot pēc iespējas dažādāku folkloras žanru un laika posmu avotus. Tas bija darbietilpīgi. Otrkārt, darbu sarežģīja tas, ka latviešu valodniecībā maz uzmanības ir pievērsts etnonīmu tipoloģijai, etnonīmu semantikas izpētei. Tā, piemēram, mūsdienās ir aktuāls jautājums, vai etnonīmi latviešu valodā, līdzīgi kā, piemēram, angļu valodā, ir uzskatāmi par īpašvārdiem." Pētniecei ir tuva ne tikai latgaliešu, bet arī lietuviešu valoda.
"Kad studēju augstskolā, filozofijas pasniedzējs prof. Laizāns man vaicāja, vai esmu otrā meita ģimenē. Atbildēju apstiprinoši un jautāju, kā viņš to zina. Izrādās, man vārds lietuviski nozīmē ‘otrā’," interesanto atgadījumu atceras A. Kļavinska, piebilstot, ka interese par lietuviešu valodu radusies, kad bija iespēja piedalīties Viļņas Universitātes rīkotajos lietuviešu valodas kursos. Arī šobrīd lietuviešu valodai ir svarīga loma pētnieces dzīvē – Rēzeknes Augstskolā A. Kļavinska studentiem māca dažādus ar valodniecību saistītus studiju priekšmetus – morfoloģiju, morfēmiku un derivatoloģiju, etnolingvistiku, onomastiku, kā arī lietuviešu valodu un latviešu – lietuviešu valodas tulkošanas teoriju un praksi. Arī rakstot savu zinātnisko darbu, viņa konsultējās ne tikai ar Latvijas kolēģiem, bet arī ar Lietuvas pētniekiem, stažējās Lietuvā – Lietuviešu literatūras un folkloras institūtā.
Citiem pētniekiem Kļavinska iesaka, uzsākot savu pētījumu, vispirms atrast piemērotāko metodoloģiju, lai varētu labāk sastrukturizēt darba gaitu un likumsakarīgi izprast, kā paveikt ieplānoto. Tā kā pēc aizstāvēšanas jaunā doktore saņēma rosinošas recenzijas un konkrētus piedāvājumus, ko varētu darīt tālāk, tad tas ir apliecinājums, ka pie paveiktā viņa neapstāsies, bet turpinās iesākto.
RA Sabiedrisko attiecību nodaļa