20% augstskolu jauniešu vēlas strādāt sabiedriskajā sektorā

Pētījuma rezultāti tika prezentēti trešdien, 13.janvārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

Kā norādīts pētījumā, jaunā paaudze nošķir iekšējās un ārējās darba vērtības. Iekšējās - interesants darbs, iespēja mācīties darbavietā, darba uzdevumu dažādība, savukārt ārējās - laba alga, karjeras iespējas, darba prestižs.

Vienā amatā jaunieši ir gatavi strādāt no 1 līdz 3 gadiem. Šī iemesla dēļ valsts pārvaldei jāattīsta rotācijas sistēma, lai jaunietim būtu interesanti un radoši strādāt.

Kā secināts pētījumā, jaunieši uzskata, ka valsts darbā būs iespēja saņemt labu algu, kā arī ir garantēta darbavietas stabilitāte. Taču šis darbs netiek uzskatīts par interesantu, vai tādu, kurā var kaut ko sasniegt. Jaunieši neuzskata, ka sabiedriskajā sektorā tiek respektēti darbinieki, un būtu vadības stils, kam raksturīga cieņa, atvērtība un godīgums. Valsts darbā jaunieši nesagaida ne patīkamus kolēģus, ne viņu atbalstu problēmu situācijās.

Savukārt paši valsts darbā strādājošie atzīst, ka lielākajai daļai - 86% respondentu - patīk veiktais darbs. 60% uzskata, ka vadītājs palīdz attīstīties un veikt darbu, cik vien labi iespējams, un gandrīz tikpat daudzi atklājuši, ka darbavietā tiek nodrošināta iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas. Gandrīz puse - 48% respondentu - jūtas droša par savu darbu.

Taču, ja jaunieši uzskata, ka valsts darbā viņus sagaida laba alga, tikai 22% aptaujāto atzīst, ka atalgojums atbilst veiktajam darbam.

Pētījumā secināts, ka nākotnes tendences prasa, lai vadītājs ir arī līderis, kurš iedvesmo, ar savu piemēru rāda, kā lietas jādara, ir demokrātiskāks. Izaicinājums - savienot vadītāja lomu ar līdera. Vadītājam jāspēj izspriest, kad viņš ir vadītājs, kad - līderis. Lai valsts pārvaldē ienāktu inovācijas, nepieciešami līderi, kuru Latvijas valsts pārvaldē trūkst.

Arvien lielāka nepieciešamība ir pašam vadītājam iesaistīties stratēģiskas personāla vadības procesā, lai viņš sniegtu atgriezenisko saiti un novērtējumu darbiniekiem.

Pēc pētījumā iegūtajiem datiem secināts, ka Latvijā ir grūti nošķirt labu no izcila snieguma. Tādēļ būtu jāmaina novērtējuma sistēma tā, lai saprastu, kurš darbinieks ir izcils, kuram vēl nepieciešama apmācība. No sistēmas ir jāizskauž, ka nevar likt jebkuram citam augstāku vērtējumu kā priekšniekam.

Darbiniekam jābūt skaidrām karjeras iespējām, kad viņš sāk strādāt. Pašlaik ministrijas konkurē par darba spēku, aizvilinot darbiniekus no citām valsts pārvaldes iestādēm. Šāda sistēma vājina valsts pārvaldi. Efektīvāks risinājums būtu plānot darbinieku pāreju no vienas ministrijas uz otru, nepadarot vājāku nevienu no tām.

Kā ziņots, Valsts kanceleja pētījumam atvēlējusi 71 145 eiro.

Pētījuma mērķis bija gūt analītisku informāciju un priekšlikumus, kurus īstenojot tiks uzlabots Latvijas valsts pārvaldes iestāžu personāla vadības struktūrvienību darbs, no tehniski administratīvām funkcijām uzsvaru pārliekot uz stratēģisku rīcību. Tāpat pētījuma rezultātus paredzēts izmantot turpmākā cilvēkresursu attīstības politikas izstrādē un ieviešanā.

Uz sarakstu