18 000 eiro parāds kavē remontdarbus dzīvojamā mājā Cēsu ielā 

Parāds par 1997.gadā veikto remontu ir 6000 latu apmērā (8537,23 eiro). Otru parāda daļu sastāda 2010.gadā veiktā remonta izmaksas. 

"Nav skaidrs, vai pati pilsēta bija apņēmusies namsaimniekam, ka viņi summu maksās, bet beigās darījums nav noticis. Darbs izdarīts, bet naudas jautājums palika "gaisā karājamies"," situāciju skaidro Liniņš.

Pašlaik notiek dokumentu meklēšana par 1997.gadā veikto remontu. Ja tajā atrastā informācija liecinās, ka to atmaksā pilsēta, tad tas arī būs izdarīt, taču Liniņš nav pārliecināts, ka dokumentus būs iespējams atrast, un vai tiem jau nebūs beidzies noilguma termiņš. Tāpat Liniņš uzskata, ka nav godīgi iedzīvotājiem likt maksāt parādu par 1997.gadā veiktu remontu, ja nav skaidrs, kuram tas jāatmaksā.

Par tālāko risinājumu izpilddirektors skaidro, ka no revidentiem tuvākajā laikā būtu jāuzzina precīza kārtība, kā to formāli drīkst izdarīt un parāda daļa (8537,23 eiro) būs ievietota pie šaubīgiem debitoriem.

"Mans lūgums bija no arhīva iegūt visus pieejamos dokumentus no tā laika. Gan SIA "Namsaimnieks" valdes locekle un galvenā grāmatvede Žanete Žurova, gan SIA "Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Vilnis Voss ir informēti par situāciju. Varbūt vēl parādās kāds jauns dokuments, par kuru neviens neko nezin. No pieejamās informācijas sanāk, ka remonts uzsākts līdz ēkas privatizācijai, tāpēc, praktiski, šis ir pašvaldības parāds," par risinājumiem runā Liniņš un turpina: "Arī kapitālsabiedrība nedrīkst tik vienkārši parādus norakstīt. Ja izdosies atrast dokumentus, ka tas darīts līdz privatizācijai, tad arī iedzīvotājiem būs vieglāk saprast, ka notikusi komunikācijas kļūda."

Liniņš vēl piebilst, ka situācija nav "šodien" atrisināma. Joprojām turpināsies dokumentu meklēšana un precizēšana.

Pārējo parāda daļu sastāda 2010.gadā veiktais ēkas remonts, kuru bija apņēmušies samaksāt paši iedzīvotāji. To dokumentāli varot pierādīt arī SIA "Namsaimnieks", kā arī ēkas iedzīvotāju parādi namsaimniekam.

Kā stāsta Limbažu pilsētas un pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Pastva, Limbažu novada pašvaldības dzīvokļi ēkā esot 10, kuros pašvaldība izmitinājusi sociāli nelabvēlīgus iedzīvotājus. Pašvaldības dzīvokļu parāds sastāda 1300 eiro: "Mājā kopā ir 34 dzīvokļi, no kuriem 10 pieder pašvaldībai. Galvenie lēmēji tomēr ir privātie dzīvokļu īpašnieki. Pirms pusotra gada mums bijuši vairāki parādi, bet mēs esam aktīvi strādājuši un parādu skaits ir sarucis. Patreiz dzīvokļos ir divi īrnieki, kuriem ir parādi. Viens ir ar lielu parādu, bet ar viņu nepārtraukti notiek sarunas. Otram dzīvoklim arī ir parāds, bet tas nav tik liels. Ar īrnieku esam ciešos kontaktos un viņš ir brīdināts - ja viņš parādu nesegs, mēs runāsim par izlikšanu. Viņam ir terminētais trīs gadu līgums, kuram tuvojas termiņš. Saistošajos noteikumos ir priekšlikums, ka līgumu mēs turpināsim tikai tādā gadījumā, ja būs nosegti parādi. Arī ar šo dzīvokli ātrāk vai vēlāk, situācija būs atrisināta. Ir palicis neliels parāds no īrnieka, kurš jau ir izlikts. Viņš tur vairs nedzīvo, bet parāds ir palicis. Tiesvedība ir uzsākta par visu summu. Mēs precizējām saistošos noteikumus, lai varētu ar parādnieku attiecības nokārtot un tiesāt par izlikšanu."

Arī Liniņš piebilst, ka dzīvokļu parādi visā Limbažu novadā divu gadu laikā samazinājušies  par pusi: "Mums ir nepārtraukta saziņa ar SIA "Namsaimnieks". Līdz pagājušam gadam mums netika sūtīta informācija par parādniekiem, bet tagad namsaimnieks katru mēnesi sūta sarakstu ar tiem."

Lai radošo situāciju novērstu un mājai būtu iespējams veikt vajadzīgo remontu, Vilnis Voss jau ir izteicis piedāvājumu ēkas iedzīvotājiem par būtiski palielinātu apsaimniekošanas maksu, kas vairāku gadu laikā ļautu iedzīvotājiem atmaksāt parādu un būtu iespējams veikt jaunu remontu. Jāpiebilst, ka, lai tas notiktu, piedāvājumam jāpiekrīt visiem ēkas iedzīvotājiem.

Uz sarakstu